Vai ir kādas šaubas par to, ka mūsu bērni pieder pie “digitālo iedzimto” paaudzes? Tomēr ir strīdīgs jautājums, lai pierādītu, vai digitalizācija ir lietderīga iesaistītai lasīšanai. Ja mēs vēlamies uzlabot visas valodas mūsu ģimenēs, mēs varam pievērsties lasīšanai. Kurš lasa patstāvīgāk un ilgāk notur uzmanību – cilvēks, kurš labprāt lasa drukātas grāmatas, vai e-grāmatu tārps?
Drukāto grāmatu izmiršana ir pārspīlēta, un drukātās grāmatas joprojām ir populārākas nekā grāmatas digitālā formātā. Lai gan grāmatu lasīšana nav videi draudzīga, jo drukātie eksemplāri ir dārgi un nav atjaunojami, drukātajiem eksemplāriem ir vairākas lielas priekšrocības:
1. Retie eksemplāri, īpaši vecie, ir atrodami tikai drukātā versijā.
2. Lasītājiem patīk grāmatu taustes sajūta.
3. Lapu pāršķiršana rada lasīšanas progresa sajūtu.
4. Netraucē dažādas tiešsaistes iespējas (ziņotāji, sociālie tīkli u. c.).
5. Daži lasītāji min, ka ir vieglāk atcerēties informāciju no papīra formāta.
Vai drukātai grāmatai ir papildu vērtība ģimenei? Iespējams, tas ir eksemplārs, ko mamma vai tētis ir lasījuši bērnībā. Šādas grāmatas ir daļa no mantojuma, tāpat kā pati mantojuma valoda.
Tomēr viens fakts ir tūkstoš argumentu vērts, lai multikulturālas ģimenes izvēlētos digitālo kopiju. Dažkārt atrast drukātu grāmatu dzimtajā valodā vai mērķa valodā ir gandrīz neiespējami.
Otrkārt, tad ģimene attīsta vajadzīgo valodu, lasot, un šī procesa prieks kļūst izšķirošs. Mājas bibliotēkā jābūt lielam grāmatu klāstam, lai varētu izvēlēties interesantākās. Šķiet, ka šādiem nolūkiem vairāk iespējams izmantot e-grāmatas, lai vismaz iepazītos ar autoru un sižetu.
Visbeidzot, nenoliedzama ir e-kopiju ērtība, kas ļauj ātri atrast atsauces un veikt meklēšanu. Pastāv īpašs atpūtas lasīšanas veids, kad lasītājs var atrast, sintezēt, izvērtēt un nodot informāciju no vairākiem digitāliem tekstiem.
Kopumā lasītājiem ir jābūt aktīviem, jo viņi izmanto digitālos medijus un sazinās ar citiem. Mijiedarbību sociālajos tīklos un īpašās lietotnēs, piemēram, Goodreads, var atbalstīt gan digitālo, gan drukāto grāmatu versiju gadījumā. Lasīšana paliek saistīta, un lasītāji saņem informāciju no vienaudžiem, bet tekstus saņem jebkurā vietā. Grāmatu krustošanas tradīcija, kad lasītājs atstāj savu grāmatu publiskā vietā, lai dotu iespēju to izlasīt nākamajai personai, var atbalstīt lasītāju globālo kontaktu. Lasītāji var arī ievietot ieteikuma piezīmes bibliotēkas grāmatu grāmatzīmēs.
Tā kā lasīšana joprojām ir lēns process, ne visu informāciju var izmantot. Un tas nav pēdējais iebildums pret digitālo lasīšanu. Kāda būs e-lasīšanas ierīce? Mēs tagad dzīvojam viedtālruņu laikmetā, un dažkārt ekrāns ir pārāk mazs, lai lasīšana būtu ērta.
Tiešsaistes traucējošie faktori ir vieglāk novēršami. Prēmija ir liela priekšrocība pašregulācijas prasmju attīstīšanā. Mūsdienu pasaulē lasītājiem tas ir ļoti svarīgi. Viņš var iemācīties noteikt lasīšanas mērķus, pārvaldīt traucējošos faktorus un pārdomāt lasīšanu.
Tomēr visi šie ieradumi ir noderīgi arī lasot drukātās grāmatas. Skolotājam bilingvālajam bērnam ir iespēja modelēt apzinīgu uzmanības pievēršanu pirms, lasīšanas laikā un pēc lasīšanas, lai palīdzētu ģimenei šajā svarīgajā procesā. Un nav pierādījumu par cietās vai mīkstās grāmatu kopijas priekšrocībām. Katra ģimene izsver visus “par” un “pret” un veido savu bibliotēku. Galvenais mērķis ir atbalstīt valodas attīstību, lasot. Mazais lasītājs ir šī procesa centrā, tāpēc kam vispirms uzdot jautājumu?
